Par TDA Liesma

Es nāku no “Liesmas” - tie ir maģiski vārdi ne vienai vien dejotāju paaudzei.

No “Liesmas” nāk Imants Magone un viņa dejas - “Skani , mana tēvu zeme”, “Vilksim košu zelta jostu”, “Alsungas polka”, “Svētku solis”, “Spēlē, spēlmani”, “Dancī savu nolūkoju”, “Sanāciet sadziediet, sadancojiet”, “Sanāciet sadancojiet” un citas. Imants Magone 1998. gadā kļuvis par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri. “Liesmā” radušās arī daudzas jaunā horeogrāfa Jāņa Marcinkēviča dejas - “Dansku ciema dancis”, “Kad mēs meitas precējām”, “Jedritvai polka”, “Semenovas kadriļa”. “Liesma” un “Liesmas” dejas ir daļa skaistajiem deju svētkiem, kādu nav nevienai citai tautai pasaulē.

No “Liesmas” izauguši daudzi Horeogrāfi un deju kolektīvu vadītāji - Brigita Čikste, Renāte Linde, Taiga Ludborža, Rita Spalva, Una Stakle, Zigrīda Teivāne, Gita Ūdre, Olga Žitluhina, Jānis Ērglis, Leons Zviedris, Ineta Ķirse, aktieri - Vita Vārpiņa, Dace Volfarte, Maija Ķirse, Rasa Riekstiņa, Egons Dambrovskis, Imants Vekmanis, sabiedriskie darbinieki - Kārlis Eihenbaums, Normunds Popēns un citi.

No “Liesmas” nāk pasaules pieredze un lepnums par savu tautu. “Liesma” koncertējusi gandrīz visās Eiropas valstīs - Polijā, Vācijā, Rumānijā, Bulgārijā, Grieķijā, Itālijā, Šveicē, Francijā, Spānijā, Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Beļģijā, Nīderlandē, Lielbritānijā, Ungārijā, Čehijā -, kā arī tālākās zemēs - Turcijā, Alžīrijā, Etiopijā, Japānā, Kanādā, Meksikā. No tautas deju konkursiem Ungārijā, Lielbritānijā un Spānijā ansamblis atvedis zelta medaļas.

No “Liesma” nāk pēctecības apziņa. No “Jautrā pāra” izaugusi “Liesma” un kļuvusi par tautas deju un mūzikas klubu ar 5 kolektīviem un vairāk nekā 600 dalībnieku. “Liesma” sākas no agras bērnības - Tautas deju ansamblī “Dzirkstelīte” jaunākie no vairāk nekā 200 dejotājiem ir tikai 3 gadus veci. “Liesma” nekad nebeidzas, jo par jauniem uzskata arī vidējās paaudzes deju ansambļu dejotāji.

No “Liesmas” nāk pleca sajūta, aizrautība un kopīgi darāmā darba prieks. Un atziņa, ka viss skaistais dzīvē nāk ar darbu.


„Liesmu”, kas savedusi kopā daudz cilvēku
„Liesmu”, kas šiem cilvēkiem deva sirds siltumu
„Liesmu”, kas sildīja pašu Imantu.
„Liesma” bija Imanta Magones ģimene, un Imants mīlēja savu ģimeni tāpat kā liesmieši mīlēja Imantu. Ilgajos gados, ko Imants pavadīja kopā ar saviem dejotājiem, viņš ļāva tiem iemīlēt deju, apceļot pasauli, sajust uzvaras garšu un mīlēt citam citu. Par to mēs vienmēr būsim Tev pateicīgi, Imant…
„Liesmas” biogrāfija sešdesmit gadu garumā ir pasakaini skaistu mirkļu virknējums, kam ir paliekoša vieta latviešu skatuves dejas vēsturē. „ Liesma” – lepnā un cēlā, latviski elegantā, ziemeļnieciski atturīgā un reizē azartiskā un spožā. Jā, arī drosmīgā „Liesma”, kas joprojām kopj gan latviešu, gan cittautu skatuves dejas tradīciju un apliecina, ka mēs patiesi varam lepoties ar saviem horeogrāfiem, ar saviem dejotājiem, kas skatītājiem visā pasaulē liek ieplest acis izbrīnā – kā, vai šie cilvēki nav profesionāļi? Vai deja viņiem tiešām ir tikai vaļasprieks? „Liesma” koncertējusi gandrīz visās Eiropas valstīs – Polijā, Vācijā, Rumānijā, Bulgārijā, Grieķijā, Itālijā, Šveicē, Francijā, Spānijā, Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Beļģijā, Nīderlandē, Lielbritānijā, Ungārijā, Čehijā -, kā arī tālākās zemēs – Turcijā, Alžīrijā, Etiopijā, Japānā, Kanādā, Meksikā. No tautas deju konkursiem Ungārijā, Lielbritānijā un Spānijā ansamblis atvedis zelta medaļas.

„Liesmas” biogrāfija ir Imanta Magones biogrāfija. Brīvības ielas nama direktors, „Liesmas” tempļa saimnieks ar bezkompromisa prasīgumu gan pret citiem, gan pret sevi pašu, ar redzīgu aci, stratēģa prātu un viegli ievainojamu mākslinieka dvēseli. Viņa vadībā no kādreizējā „Jautrā pāra” izaugusi vesela tautas deju un mūzikas skola ar astoņiem kolektīviem un vairāk nekā sešiem simtiem dalībnieku. „Liesmā” tapušas skaistākās Imanta Magones dejas – „Skani, mana tēvu zeme”, „Alsungas polka”, „Svētku solis”, „Sanāciet, sadancojiet”, „Sanāciet, sadziediet, sadancojiet”, „Spēlē, spēlmani”, „Dancī savu nolūkoju” un citas. 1998. gadā Imants Magone kļuvis par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri. „Liesmā” savu ceļu pa Latvijas skatuvēm un deju svētku stadioniem sākušas arī vairākas horeogrāfa Jāņa Marcinkeviča dejas – „Dansku ciema dancis”, „Kad mēs meitas precējām”, „Jedritvai polka”, „Semenovas kadriļa”.

TDA Liesma„Liesmas biogrāfija” ir daudzi simti dažādu paaudžu dejotāju, kam piederību pie lielās dejotāju brālības dod iespēju izbaudīt neaizmirstamus mirkļus. Satraukuma mirklis pirms iznāciena, kad bailes un prieks ir vienuviet. Baudījuma mirklis, ko sniedz mūzikas skaistums un ķermeņa kustību skaistums. Laimes mirklis, kad kustība, rokasspiediens, acu skats pasaka to, ko nav iespējams izteikt vārdos. Pilnīgi nesavtīgas mīlestības mirklis, kad liekas, tavs deju biedrs esi tu pats. Lepnuma mirklis par piederību pie savas tautas, jo tikai latvieši prot tik skaisti dejot un tikai latviešiem ir tik pasakaini deju svētki. Prieka mirklis pēc uzvaras pār „negribu” un „nevaru”, pēc kopīgi padarīta grūta darba.

No “Liesma” nāk pēctecības apziņa. No “Jautrā pāra” izaugusi “Liesma” un kļuvusi par tautas deju un mūzikas klubu ar 5 kolektīviem un vairāk nekā 600 dalībnieku. “Liesma” sākas no agras bērnības - Tautas deju ansamblī “Dzirkstelīte” jaunākie no vairāk nekā 200 dejotājiem ir tikai 3 gadus veci. “Liesma” nekad nebeidzas, jo par jauniem uzskata arī vidējās paaudzes deju ansambļu dejotāji.