Liesma 09. janvārī  uzstājās Mazājā Ģildē, banketā, ko rīkoja Baleta asociācija. Dejojām divas dejas  – „Vēju stunda” un „Kad kaķis nav mājās”! Dejojām uz super nospodrināta parketa – tāpēc soļi no papēža bija pārpildīti ar adrenalīnu un jebkura kustība, kurā ir jāatsperas no visas sirds bija ar kluso jautājumu galvā – paslīdēšu vai nē, bet par laimi mums visiem bija tikai daži neveikli solīši, kas bija citādi nekā paredzēts horiogrāfijā! Gaidot savu kārtu, kad tad varēsim iet un dejot pie mums „nonāca” informācija, ka skatītāju vidū ir arī mūsu mīļā nu jau bijusī repetītore Taņa. Tajā brīdī dejotājiem kājās sāka trīcēt vēl vairāk, jo tak jāparāda laba deja (kādu nu var parādīt dejojot uz parketa). Nodejojot un nostājoties uz paklonu redzējām kā mums pamāj Taņa, daži dejotāji nevarēja noturēties un pamāja Taņai pretī… Jā, ir lietas, ko cilvēks atceras visu mūžu ar smaidu sejā, tā pat ir ar cilvēkiem…. Atceroties un ieraugot Taņu pārņem neizteikti patīkamas sajūtas un satraukums. Viņa ir tas cilvēks ar kuru tik ļoti dejotājs atceras laiku, kad mūs vēl caur smiekliem uz asarām un otrādi, vadīja Imants… Zinu, ka daudzi esošie Liesmas dejotāji šo nesapratīs, jo viņiem ir citi repetīroti un vadītāji, kuri ir citādāki, jo neviens cilvēks nav atkārtojams… Bet zinu, ka tā daļa, kas zina Taņu un pazina Imanta bargo un tai pat laikā saudzīgo raksturu man neoponēs… Tie bija tie cilvēki no kuriem jutām rūpes un mīlestību pār mums… Un tās ir neatņemamas sajūtas arī tad, kad vairs  nekad cilvēku neredzēsi un satiekot to tikai pēc diviem gadiem…

Un 10.janvārī Mammai Taņai ir vārda diena – Daudz laimes tev!