1.novembris, 2063.gads. Liesma pēc 50 gadiem…
Jā, datums pareizs, arī gads ir pareizais, šogad sezonas atklāšanas ballītē lūkojāmies nākotnē, kāda tad būs Liesma pēc 50 gadiem. Vakaru svinīgi atklāja mūsu kosmonautes jeb kultorgi, kuras arī ir lielākās vaininieces šī pasākuma rīkošanā, par ko, protams, viņām liels paldies! Priekšnesumos vairums optimistiski lūkojās nākotnē ar ticību, ka vēl spēsim “noraut” kādu sen aizmirstu, bet nekad nemirstošu deju, ka būs cilvēki, kas nu nekad nemainīsies, tajā skaitā arī izturīgākie pedagogi, bet tas pieder pie lietas. Pastāvēja arī versija, ka vecākie dejotāji būs jau mumificējušies, bet deja nemirs pat tādos apstākļos. Pēc ārkārtīgi pārdomātajiem priekšnesumiem kopīgi uz mazām lapiņām sarakstījām savus novēlējumus, ieceres, sapņus Liesmai, ko vēlāk, jāatzīst, krietni ekstrēmos apstākļos (visai vējainā laikā), ar gaisa laternu palīdzību palaidām debesīs. Pēc nedaudz oficiālās daļas varējām turpināt baudīt vakaru brīvā gaisotnē ar spēlēm, dejām un pirtiņu līdz pat rītam.
Dejo, dejo, kamēr mirst, kamēr kauli kapā birst!