Dedzi, gaili, zibi, mirdzi, LIESMO, staro, savieno!
Cītīgi soli pa solītim , dienu pa dienai kopš februāra gatavojāmies vienam no šīs vasaras iespaidīgākajiem deju lieluzvedumiem “Lec , Saulīte!” .
Jau pirmo reizi izdzirdot dejas “Rotā, meitiņ , uguņa plostu” mūziku , dejotāju sirdis gluži vai izkusa un kājas kļuva tik vieglas, ka likās varētu pacelties gaisā. Šoreiz uzvedumā izdejojām ne tikai latviešu tautas dejas, bet arī mūsdienīgākas horeogrāfijas, kas ļāva emocijām strāvot caur katru sejas vaibstu, caur katru kustību, caur sirdi uz skatītāju sirdīm. Pa īstam lieluzveduma stāstu un būtību izjutām un izpratām pašā vasaras sākumā, kad dejotāji pulcējās Ķīpsalas Izstāžu halle, lai kopīgi, 2 dienu garumā, gatavotos Vasaras Sauglriežiem.
20.jūnijs – kopmēģinājums Mežaparka Lielajā Estrādē, lietaina, drūma diena, bet kā jau mēs zinām – dejot ir laime, ko mums nemitīgi atgādijnāja uzveduma hoereogrāfi, dejā ir spēks un dejotāji ir nesalaužami, lai arī kādas grūtības un šķēršļi tiktu likti mūsu ceļā. Mulča(jeb uzveduma segums), teju vai jaunais lamuvārds pirmajā tikšanās reizē, tomēr ballē jau arī ar to paspējuši sadraudzēties.
Kopīgi piedzīvojām 3 maģiskas vasaras naktis, kad 2300 dejotāji uzvilka tautastērpus , meitenes lika galvā ziedu vainadziņus, partneri sadevās rokās, uzsmaidīja viens otram, uzsmaidīja debesīm un atdeva savu sirdi dejai. Vienoti. Vienoti dejai un Latvijai , vienoti sajūtās un dziesmā. Prieka asaras vai katra dejotāja acīs ne tikai lieluzveduma izskaņā ,bet arī tā laikā lūkojoties tālumā – pavadot un sagaidot sauli, un izjūtot katru mūzikas skaņu, tverot katru emociju tauriņu, kurš paskrēja garām tik ātri kā šīs 3 dienas. Tas viss ir aiz muguras, bet mūsu sirdīs tauriņi dzīvos vēl ilgi, jo esam lepni par savu veikumu, esam priecīgi par skatītāju emocijām.
Jau pirmo reizi izdzirdot dejas “Rotā, meitiņ , uguņa plostu” mūziku , dejotāju sirdis gluži vai izkusa un kājas kļuva tik vieglas, ka likās varētu pacelties gaisā. Šoreiz uzvedumā izdejojām ne tikai latviešu tautas dejas, bet arī mūsdienīgākas horeogrāfijas, kas ļāva emocijām strāvot caur katru sejas vaibstu, caur katru kustību, caur sirdi uz skatītāju sirdīm. Pa īstam lieluzveduma stāstu un būtību izjutām un izpratām pašā vasaras sākumā, kad dejotāji pulcējās Ķīpsalas Izstāžu halle, lai kopīgi, 2 dienu garumā, gatavotos Vasaras Sauglriežiem.
20.jūnijs – kopmēģinājums Mežaparka Lielajā Estrādē, lietaina, drūma diena, bet kā jau mēs zinām – dejot ir laime, ko mums nemitīgi atgādijnāja uzveduma hoereogrāfi, dejā ir spēks un dejotāji ir nesalaužami, lai arī kādas grūtības un šķēršļi tiktu likti mūsu ceļā. Mulča(jeb uzveduma segums), teju vai jaunais lamuvārds pirmajā tikšanās reizē, tomēr ballē jau arī ar to paspējuši sadraudzēties.
Kopīgi piedzīvojām 3 maģiskas vasaras naktis, kad 2300 dejotāji uzvilka tautastērpus , meitenes lika galvā ziedu vainadziņus, partneri sadevās rokās, uzsmaidīja viens otram, uzsmaidīja debesīm un atdeva savu sirdi dejai. Vienoti. Vienoti dejai un Latvijai , vienoti sajūtās un dziesmā. Prieka asaras vai katra dejotāja acīs ne tikai lieluzveduma izskaņā ,bet arī tā laikā lūkojoties tālumā – pavadot un sagaidot sauli, un izjūtot katru mūzikas skaņu, tverot katru emociju tauriņu, kurš paskrēja garām tik ātri kā šīs 3 dienas. Tas viss ir aiz muguras, bet mūsu sirdīs tauriņi dzīvos vēl ilgi, jo esam lepni par savu veikumu, esam priecīgi par skatītāju emocijām.
Paldies, paldies visai radošajai grupai – mākslinieciskajam vadītājam un horeogrāfam Jānim Ērglim, režisoram Elmāram Seņkovam, komponistam Raimondam Tigulam, scenārija un tekstu autorei Rasai Bugavičutei, deju horeogrāfiem Jānim Purviņam, Agrim Daņiļevičam, scenogrāfam Reinim Suhanovam, tērpu māksliniecei Evijai Dāboliņai, koriem, solistiem, „Lec, saulīte!” orķestrim un bungu un dūdu grupa „Auļi”.
Vislielākais paldies noteikti visiem TDA “Liesma” dejotājiem personīgi, vadībai, repetitoriem un koncertmeistarēm par kopā būšanu un iespēju šīs emocijas izdzīvot kopīgi.
“Lec, saulīte , spīd spoži,
Rotā puisi, rotā meitu!
Lec,saulīte , tumsu šķel,
Vieno visu latvju tautu.”