Augusta mēnesis mums pagāja Latvijas Nacionālajā teātrī. Jau augusta sākumā norisinājās mēģinājumi kopā ar TDA “Līgo”, TDA “Jandāls”, TDA “Uguntiņa”, JDK “Dancītis”, JDK “Čiekurs”, JDK “Pavediens”, VPDK “Līgo”, VDPK “Sen Līgo”, VDPK “Sidrabi”, VDPK “Mārupieši” un VDPK “Dejotprieks”.

Un pēc tam jau astoņas sirds stīdziņu skarošas izrādes. Tās patiesi bija kas prātam un jūtām netverams – tik dzīvs, piepildīts un skaists process. Ir tik skaisti, ka šāda iespēja bija arī mums.

Teātris noteikti ir tā vieta, kur vari būt patiess, vieta, kur nav nepieciešams tēlot. Tā ir vieta, kur vari būt cilvēks, kas piederīgs šai pasaulei. Arī izrāde “Pūt, vējiņi” ir process, kurā izdzīvot ilgas, sāpes, mīlestību un arī prieku, laimi un smieklus. Režisors Elmārs Seņkovs ar pārējo radošo komandu, sākot ar horeogrāfiem Agati Bankavu un Jāni Purviņu, scenogrāfu, kostīmu mākslinieku, gaismotāju, muzikālo noformējumu un beidzot ar Imanta Kalniņa mūziku, izveidojis emociju piepildītu izrādi, tādu, kas spēj aizskart katra latvieša dvēseli.

Latviešiem, teātrim un Raiņa “Pūt, vējiņiem” būs mūžīgi dzīvot šajā zemē.